Nesen Eiropas Komisija paziņoja par plāniem Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem noteikt papildu pagaidu tarifus no 17,4% līdz 38,1%, papildus esošajam 10% tarifam. Šie tarifi oficiāli tiks noteikti kā garantijas no 4. jūlija (precīzu formu lems katras dalībvalsts muitas iestādes).
Ķīna ir vairākkārt aicinājusi ES atcelt tarifus un paudusi gatavību atrisināt domstarpības sarunu un konsultāciju ceļā. Šobrīd Ķīna un Eiropas Komisija ir vienojušās uzsākt sarunas par tarifu jautājumu, paverot durvis spriedzes mazināšanai un meklējot abpusēji pieņemamu risinājumu.
Kas ir pagaidu tarifu pasākumi?
Ja ES antisubsīdiju izmeklēšanā par Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks secināts, ka ir nepieciešami pasākumi, lai aizsargātu ES automobiļu nozari no negodīgas prakses, deviņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas var tikt piemēroti pagaidu tarifi. Tikmēr ES antisubsīdiju izmeklēšana Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem turpināsies līdz 2. novembrim, un tad var tikt noteikti galīgie tarifi, kas parasti ilgst piecus gadus.
Pagaidu tarifi no autoražotājiem tiek oficiāli piemēroti tikai tad, ja izmeklēšanas beigās tiek pieņemts galīgais lēmums par tarifu. Ja izmeklēšana noslēgsies ar lēmumu par zemāku gala tarifu noteikšanu vai tarifu nelikšanu vispār, pagaidu tarifi tiks attiecīgi koriģēti vai atcelti. Šajā periodā muitas iestādes parasti pieprasa importētājiem sniegt bankas garantijas, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai vajadzības gadījumā maksātu papildu tarifus.
Pagaidu tarifu piemērošanas periods ar atpakaļejošu spēku ir līdz 90 dienām, kas nozīmē, ka Ķīnā ražotajiem elektromobiļiem, kas ES importēti no aprīļa sākuma, līdz izmeklēšanas pabeigšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai var tikt piemēroti papildu tarifi.
Kas notiks tālāk ES izmeklēšanā par Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem?
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks 22. jūnijā vizītes laikā Ķīnā paziņoja, ka durvis sarunām ir "atvērtas". Pēc tam ES komisārs Valdis Dombrovskis un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vans Ventao sarunāja telefona sarunu, kurā abas puses vienojās atsākt sarunas par tarifiem. Saskaņā ar Global Times teikto, labākais sarunu iznākums būtu, ja ES atceltu savu tarifu lēmumu pirms 4. jūlija. Laikraksts arī ziņoja, ka ES arvien protekcionistiskākie pasākumi izraisīs Ķīnas pretpasākumus, un tirdzniecības berzes saasināšanās rezultātā abām pusēm būs "zaudē-zaudē" situācija.
4. jūlijā Eiropas Komisija ES Oficiālajā Vēstnesī publicēs detalizētu ziņojumu par notiekošo izmeklēšanu un tās konstatējumiem, provizoriskie tarifi stāsies spēkā nākamajā dienā. Ķīnai un attiecīgajām pusēm, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, līdz 18. jūlijam ir jāsniedz komentāri par izmeklēšanas rezultātiem, un tās var pieprasīt uzklausīšanu.
Pirms pagaidu lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisija veica plašu izmeklēšanu, apmeklējot vairāk nekā 100 automašīnu ražotājus Ķīnā un Eiropā. Parasti galīgās izmeklēšanas apstiprina provizoriskos konstatējumus, taču var veikt korekcijas, pamatojoties uz saņemtajiem atzinumiem. Galīgie tarifi parasti ir nedaudz zemāki par pagaidu likmēm, atspoguļojot Komisijas apsvērumus par dažādiem argumentiem un tarifu līmeņu korekcijām.
Tesla, kas Ķīnā ražo elektriskos transportlīdzekļus, ir lūgusi ES atsevišķi aprēķināt tarifa likmi, cerot uz likmi, kas ir zemāka par 21% tarifu, kas noteikts Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, kas sadarbojas ar izmeklēšanu.
Kā alternatīvu tarifiem eksportētāji var apņemties pārdot savus produktus par minimālo cenu vai virs tās. Pirms desmit gadiem Ķīnas eksportētāji uzņēmās šādas saistības attiecībā uz saules paneļiem. Tomēr minimālās cenas jēdziena piemērošana sarežģītiem produktiem, piemēram, automašīnām, ir daudz grūtāka un prasa turpmākas diskusijas un sarunas.
Kurš izlemj, vai noteikt galīgos tarifus?
Lai gan Eiropas Komisijai ir tiesības lemt par pagaidu tarifiem, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem un nepieciešamību, tai pilnībā jāsazinās un jākonsultējas ar savām dalībvalstīm, apkopojot un izskatot to viedokļus un atsauksmes līdz 15. jūlijam.
Pēc izmeklēšanas pabeigšanas Eiropas Komisija var ierosināt galīgos tarifus, kas parasti ilgst piecus gadus. Ja 27 ES dalībvalstu kvalificētais vairākums (vismaz 15 dalībvalstis, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju) iebilst pret šiem pasākumiem, plāns var tikt bloķēts. Tomēr ES dalībvalstu atšķirīgo un sarežģīto interešu dēļ ir grūti izveidot kvalificētu balsu vairākumu, lai iebilstu pret Komisijas pasākumiem. Līdz ar to Komisijas ierosinātie pasākumi bieži tiek pieņemti un īstenoti.
Uzņēmumi, piemēram, BYD, Geely un SAIC Group, var pieteikties paātrinātai pārskatīšanai individuāli aprēķinātām tarifu likmēm tūlīt pēc konkrētu pasākumu ieviešanas, izskatīšanas procesam nepārsniedzot deviņus mēnešus. Ja esošie pasākumi vairs nav efektīvi vai nepietiekami, lai kompensētu subsīdijas, Komisija var veikt "vidusposma pārskatu" pēc viena gada.
Eiropas Komisija arī bieži pēta, vai ražotāji apiet tarifus, eksportējot sastāvdaļas montāžai citur. ES nodokļu nemaksāšana notiek, ja 60% vai vairāk komponentu tiek importēti no valstīm, kurām piemēro tarifus, un montāžas pievienotā vērtība nepārsniedz 25%.
Uzņēmumi var apstrīdēt šos pasākumus Eiropas Kopienu Tiesā, un Ķīna var iesniegt iebildumus Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Tomēr abi juridiskie ceļi var aizņemt vairāk nekā gadu.
Vai tas novedīs pie tirdzniecības kara?
Pašreizējā situācijā ES tirdzniecības politika kļūst arvien aizsargājošāka, savukārt Ķīnas mērķis ir palielināt eksportu vājā iekšzemes pieprasījuma apstākļos. Ķīna noliedz apsūdzības par negodīgām subsīdijām vai jaudas pārpalikumu, apgalvojot, ka tās elektrisko transportlīdzekļu nozares attīstība izriet no tehnoloģiju, tirgus un piegādes ķēdes optimizācijas.
Ķīna aicina šos jautājumus risināt sarunu ceļā, lai saglabātu savstarpējās intereses un stabilas Ķīnas un ES ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Ja sarunas neizdodas vai otra puse neieņems koncesionālu attieksmi, Ķīna var veikt pretpasākumus, lai aizsargātu savas intereses un rūpniecisko drošību.
Šādos apstākļos tirdzniecības attiecības starp abām pusēm var kļūt saspringtas, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Tomēr ir būtiski atzīmēt, ka tirdzniecības karš nav labākais risinājums, un tirdzniecības strīdi ir jārisina dialoga un konsultāciju ceļā, lai veicinātu globālo ekonomisko labklājību un attīstību.
